Piret Teppan no Igaunijas: Kopā ar kaimiņiem vērojām ugunskurus no Muraste skatu platformas, tas bija ļoti skaisti. Naissaar salā bija redzami 3 ugunskuri, Kakumägi to bija visai daudz, tieši lejā jūras krastā. Meriküla ciemā bija redzama ugunskuru atblāzma, Tilgu ostā bija sakurts liels un varens ugunskurs. Pārsteidza tas, ka ļoti daudzi, arī sveši cilvēki kāpa uz platformas vērot ugunskurus un automašīnas braukāja turp-šurp. Fotogrāfēšanai mūsu fotoaparāti tomēr izrādījās par vājiem, tādēļ fotogrāfiju šoreiz nebūs.
Eveli Krentu no Igaunijas:Ja iepriekšējā gadā mēs Senās uguns nakti gandrīz nokavējām, tad šogad mēs tai gatavojāmies jau laicīgi. Andress izplatīja uzaicinājumu ciema iedzīvotājiem pulcēties mūsu pašu jūrmalā. Jau ap pusdienlaiku viņš piekrāva automašīnu ar sausu malku un es izcepu (gan pašā pēdējā minūtē) kūciņas līdzi ņemšanai.
Deviņos bijām jūrmalā un sākām veidot ugunskuru. Pusdesmitos svinīgi aizkūrām ugunskuru un sākām gaidīt citus. Viena cilvēku grupa gan bija ieradusies jau pirms mums, taču viņu lāpas gruzdēja un viņiem tā arī neizdevās aizdegt uguni. Mēs paši bijām pavisam ne-igauniski – sveicinājām visus, kas atnāca uz jūrmalu un piedāvājām kafiju ar kūciņām. Patiesībā cilvēku nemaz nebija daudz – viens nejaušs garāmgājējs, kurš, manuprāt, vienkārši baudīja skaisto skatu un sākumā pat nesaprata, kādēļ ir sakurts ugunskurs. Vēlāk atnāca ģimene ar laternām un sarunas gaitā noskaidrojās, ka tie ir kaimiņu ciema iedzīvotāji. No mūsu ciema nebija neviena cilvēka. Turpretī Roosta piekrastē mirdzēja spožs ugunskurs un arī tālāk bija redzama gaisma, bet nav zināms, vai tā bija bāka vai ugunskurs.
Neskatoties uz to, ka Senās uguns nakts nekļuva par ciema svētkiem, mums tas bija ļoti jauks piedzīvojums. Kā gan tas varētu nebūt jauks, ja ir tēja un kūciņas, un ugunskurs ūdens zemes satikšanās vietā. Vienkārši un skaisti. Un kad virs mežu galotnēm pacēlās mēness, labāk vairs nevarēja būt.
Kogeru ģimene No Pivarootsi: 15 cilvēki, 3
suņi, 3 kaķi, 12 vērši, 120 aitas! Novēlu daudzus ugunskurus Baltijas jūras
krastā!!!
Ivo Linna, dziedātājs Igaunijā: Sestdienas vakarā biju Koguva ciemā, kur
bija Senās uguns nakts. Arī Muhu muzejs bija sagatavojis dažādus pasākumus.
Muhu salā notika būvējamā koka burinieka
svētki. Kuģa karkass jau ir gatavs un to var aplūkot pilnā krāšņumā.
Nākamajā rītā kopā ar draugiem aizbraucām uz Tallinas brīvdabas muzeju, kur
notika Muhu dienas. To organizēja Külasema ciema biedrība. Tā ka šis Senās
uguns laiks šoreiz bija saistīts ar Muhu un mūsu priekštečiem.
Manuel Lember no Sāremā: Sāremā Kultūrmantojuma biedrības vadībā pie Raga (Säär) apriņķī Senās uguns nakts notiek jau gadiem. Ja ir skaists laiks, ir iespējams redzēt arī Latvijā sakurtos ugunskurus. Ja laiks nav īpaši patīkams, tad vismaz vieta noteikti ir skaista – abās pusēs ir jūra un netālu bāka, kas raida savus starus tumsā. Nāc, piedalies Senās uguns naktī! Ugunskura atrašanās vieta: Sõrve Säär, no bākas nedaudz uz zemesraga smailes pusi, pie bijušās bākas pamatiem.
Mari-Liis no Somu līča piekrastes: Manuprāt bija ļoti skaists vakars/nakts. Mūsu ugunskurs atradās ziemeļu piekrastē Neeme galā un no turienes varēja redzēt arī vairākus citus ugunskurus citos ciematos. Pēc saulrieta noklusa arī vējš un sajūta bija tāda... mistiska. Bija ieradušies gandrīz visi ciema iedzīvotāji, pat koris uzstājās!
Signe Unt no Zviedrijas: Gēteborgā jūras krastā bija 13 cilvēki un 1 suns. Atnācis bija 1 zviedrs, 4 studenti, no kuriem 2 bija tikko ieradušies un meklēja izdzīvošanai nepieciešamo informāciju, un vietējie, kas dzīvoja tur 11 un vairāk gadus. Iepazināmies ar kādu skolotāju, kura 1944. gadā 6 mēnešu vecumā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Viņa stāstīja mums, jaunajiem, par vēsturi un to, kāda dzīve Gēteborgā bija tolaik, no kurienes nāk mūsu saknes un no kurienes mēs paši. Sakūrām vienu ugunskuru, saskandinājām mazas Igaunijas alus pudelītes un sakopām piekrasti. Bija brīnišķīgs saulriets un skaists vakars kopā ar patīkamiem cilvēkiem.
Eha Ennemuist no Sāremā: Sāremā, Laimjala pagastā, Saareküla ciemā Luhina zemesraga galā arī tika aizdegts neliels ugunskurs. Atnāca 18 dzimtā ciema iedzīvotāji, kuri ikdienā nesatiekas. Nu bija laiks kopā patērzēt, apbrīnot pilnmēnesi un rīta zvaigzni, garām slīdošo apgaismoto kuģi un attālāk sakurto ugunskuru, kas varētu būt sakurts Udriku pusē. Nākamajā rītā dzirdēju, ka Saareküla otrā pusē, Kolli händ ragā ir bijuši divi ugunskuri, taču tā kā tie ir līča pusē, tad tos nevarēja redzēt. Uz mājām devāmies Tiiu Riis nestās lāpas gaismā.
Jaana Põlts no Tallinas: Es devos uz Türisalu, kur biju reģistrējis savu uguntiņu. Iepriekš biju daudz reklamējis šo pasākumu, tomēr baidījos, ka īpaši daudz cilvēku nebūs. Braucām turp ar draudzeni un katram no mums bija līdzi sava meita. Taču kad nonācām Türisalu..... jau bija uzsliets liels ugunskurs un krietni liela kompānija bija sapulcējusies ap to. Pēc 21.40 cilvēku skaits strauji pieauga un beigu beigās automašīnām vairs nepietika vietas stāvlaukumā, un visas ceļmalas bija pilnas ar mašīnām. Tautas bija ļoti daudz!!!! Visiem bija līdzi sveces vai lāpas. Par laimi redzēju vairākas pazīstamas sejas, tādēļ varēju savu kompāniju uzskatīt par lielāku, nekā tikai 4 cilvēki :) Patiešām neticams un iespaidīgs skats! Lejā piekrastē mirdzēja daudz uguntiņu (visvairāk laikam bija pie Vääna-Jõesuu, tur varēja būt ap 10-15 ugunskuriem vienuviet). Un pēkšņi no turienes lēnām un vienā līnijā sāka celties gaisā uguntiņas. Sākumā šķita dīvaini, spriedām, kas tas varētu būt. Tad nonācām pie secinājuma, ka droši vien kāds ir palaidis gaisā ar hēliju pildītus balonus, uz kuriem ir piestiprinātas svecītes. Vienreizējs skats! Skaisti. Bija ļoti patīkami vērot, ka cilvēki tik labprāt iesaistījās šai pasākumā. Neko nofotografēt diemžēl neizdevās, fotoaparāts man nav pats labākais:) Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī pasākuma mērķis – no katras vietas redzamas 2 ugunis – tika pārsniegts desmitkārtīgi! Iespaidīgi!
Kalev no Igaunijas: Keibu līcis ar aptuveni desmit ugunskuriem visās malās, tas bija lieliski. Nezinu, vai uguns kūrēju cilts no Skandināvijas izplatīsies arī tālāk plašajā pasaulē. Tas būtu tiešām vareni.
Lia Bergmann Eestist: Kāda skaista nakts! Vēl labāk par jāņuguni – laiks bija silts, lietus nelija un tumsā uguns jūras krastā izskatās vēl daudz varenāka! Mēs paņēmām līdzi nereģistrētus uguns bluķus kopā ar radiem devāmies uz Matsi piekrasti. Šī nakts pārspēj Jāņu nakti!
Monika Pipar no Somu līča piekrastes: Mūsu 5 cilvēku grupa no Lohusalu ar jahtu devās jūrā skatīties ugunskurus un tos pat nebija iespējams saskaitīt, taču bija tik jauki vērot uzliesmojošos ugunskurus krastā un Tallinas pusē kaut ko gaisā lidojam – pie auklas piesietas uguntiņas.
